HOME SEARCH CLUSTER PAGE prev
next TWO COLUMN VIEW

bza202 -- 摧諸外道

Text-cluster:
別譯雜阿含: bza202 雜阿含: za0968 AN: AN,V,185 (Kiṃdiṭṭhika) Sk(H): Hosoda 1989a cf. Sk(P) Pischel 1904a: 813 (≒ Hosoda 1989a)

bza202

如是我聞:一時佛在舍衛國 祇樹給孤獨園


爾時長者須達多好欲詣佛,親近供養,復作是念:

「我若往彼,日時故早,如來猶未從禪定起。我今應先至彼外道所住之處。」

即往其所。既至彼已,共相慰問,在一面坐。異學外道問須達言:

「汝可為我說彼沙門瞿曇為作何見?」

須達答言:

「如來所說,我不能及其所知見,在吾分外。」

外道言:

「汝若不知佛之所見,頗復能知比丘見不?」

須達答言:

「如斯之事,我亦不知。」

外道復言:

「汝若如是,竟何所見?若少所見,請 * 聞其說!」

須達復言:

「汝當先說汝之所見,然後我當自說所見。」

爾時外道語須達言:

「我所見者,眾生之類是常是實,餘皆妄語。」

復有外道語須達言:

「我之所見,一切無常,唯此為實,餘皆妄語。」

又復有言:

「亦常無常,非常非無常,唯此為是,餘皆妄語。世界有邊,世界無邊,亦有邊亦無邊,非有邊非無邊。身即是命,命即是身,身異命異。眾生神我,死此生彼,死此不生彼,死此亦生彼,亦不生彼。如是──長者!──我所見者,死此非生彼,非不生彼。」

時諸外道各各自說己所見已,語須達言:

「仁者當說!」

須達答言:

「如我所見,一切眾生悉是有為,從諸因緣和合而有。言因緣者,即是業也。若假因緣和合有者,即是無常。無常即苦,苦即無我。以是義故,我於諸見心無存著。汝諸外道作如是言: 『一切諸法常,唯此為實,餘皆妄語。』 如此計者,乃是眾苦之根本也。以貪著斯諸邪見者,與苦相應,能忍大苦,於生死中受無窮苦,皆由計有,世界是常,乃至死後非生於彼,非不生彼。如斯諸見實是有為業集因緣之所和合。以此推之,當知無常。無常即苦,苦即無我。」

復有外道語須達言:

「長者!眾生若是業集因緣和合而有,悉皆無常。無常即苦,苦即無我。若如是者,汝今亦復作諸苦本,與苦相應,於生死中受無窮苦。」

須達答言:

「我先已說,一切諸見心無所著。是故我今亦復不著如斯之見。」

時彼外道讚須達言:

「如是,長者!汝 * 亦應當作如是說。」

爾時須達於彼外道異見眾中作師子吼,令諸外道邪見之心皆悉息已,往詣佛所,頂禮佛足,在一面坐,以己所 * 見共外道談論向如來說。佛即讚言:

「善哉!應當如是摧諸外道,令墮負處,應熾盛正法之論。」


佛說是已,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。


View TEI-XML Source

tn0099-0968

如是我聞:一時佛住舍衛國祇樹給孤獨園。


時給孤獨長者日日出見世尊,禮事供養,給孤獨長者作是念:

「我今出太早,世尊及諸比丘禪思未起,我寧可過諸外道住處。」

即入外道精舍,與諸外道共相問訊慰勞已,退坐一面。時彼外道問言:

「長者!汝見沙門瞿曇,云何見?何所見?」

長者答言:

「我亦不知云何見世尊,世尊何所見。」

諸外道言:

「汝言見眾僧,云何見眾僧?眾僧何所見?」

長者答言:

「我亦不知云何見僧,僧何所見。」

外道復問:

「長者!汝今云何自見?自何所見?」

長者答言:

「汝等各各自說所見,然後我說所見,亦不難。」

時有一外道作如是言:

「長者!我見一切世間常,是則真實,餘者虛妄。」

復有說言:

「長者!我見一切世間無常,此是真實,餘則虛妄。」

復有說言:

「長者!世間常無常,此是真實,餘則虛妄。」

復有說言:

「世間非常非無常,此是真實,餘則虛妄。」

復有說言:

「世有邊,此是真實,餘則虛妄。」

復有說言:

「世無邊,此是真實,餘則虛妄。」

復有說言:

「世有邊無邊。」

復有說言:

「世非有邊非無邊。」

復有說言:

「命即是身。」

復有說言:

「命異身異。」

復有說言:

「如來死後有。」

復有說言:

「如來死後無。」

復有說言:

「如來死後有無。」

復有說言:

「如來死後非有非無,此是真實,餘則虛妄。」

諸外道語長者言:

「我等各各已說所見,汝復應說汝所見。」

長者答言:

「我之所見真實、有為、思量、緣起。若復真實、有為、思量、緣起者,彼則無常,無常者是苦。如是知己,於一切見都無所得。如汝所見: 『世間常,此是真實,餘則虛妄。』 者,此見真實、有為、思量、緣起;若真實、有為、思量、緣起者,是則無常,無常者是苦。是故汝等習近於苦,唯得於苦,堅住於苦,深入於苦。如是汝言 『世間無常,此是真實,餘則虛妄。』 有如是咎。」

世間常無常、非常非無常,世有邊、世無邊、世有邊無邊、世非有邊非無邊,命即是身、命異身異,如來死後有、如來死後無、如來死後有無、如來死後非有非無,此是真實,餘則虛妄,皆如上說。

有一外道語給孤獨長者言:

「如汝所說,若有見彼,則真實、有為、思量、緣起者,是無常法,若無常者是苦。是故,長者所見亦習近苦,得苦,住苦,深入於苦?」

長者答言:

「我先不言所見者,是真實、有為、思量、緣起法,悉皆無常,無常者是苦,知苦已,我於所見無所得耶?」

彼外道言:

「如是,長者!」

爾時給孤獨長者於外道精舍伏彼異論,建立正論,於異學眾中作師子吼已,往詣佛所,稽首禮足,退坐一面,以向與諸外道共論事向佛廣說。

佛告給孤獨長者:

「善哉!善哉!宜應時時摧伏愚癡外道,建立正論。」


佛說是語已,給孤獨長者歡喜隨喜,作禮而去。


View TEI-XML Source

Kiṃdiṭṭhikasuttaṃ

From the VRI Chaṭṭa Saṅgāyana edition. PTS: SN, V, 185. This is part of the text-cluster of BZA (T.100) sutra 202.

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati divā divassa sāvatthiyā nikkhami bhagavantaṃ dassanāya. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi– “akālo kho tāva bhagavantaṃ dassanāya. Paṭisallīno bhagavā. Manobhāvanīyānampi bhikkhūnaṃ akālo dassanāya. Paṭisallīnā manobhāvanīyā bhikkhū. Yaṃnūnāhaṃ yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkameyyan”ti.

Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ ārāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena aññatitthiyā paribbājakā saṅgamma samāgamma unnādino uccāsaddamahāsaddā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathentā nisinnā honti. Addasaṃsu kho te aññatitthiyā paribbājakā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna aññamaññaṃ saṇṭhāpesuṃ– “appasaddā bhonto hontu, mā bhonto saddamakattha. Ayaṃ anāthapiṇḍiko gahapati ārāmaṃ āgacchati samaṇassa gotamassa sāvako. Yāvatā kho pana samaṇassa gotamassa sāvakā gihī odātavasanā sāvatthiyaṃ paṭivasanti, ayaṃ tesaṃ aññataro anāthapiṇḍiko gahapati. Appasaddakāmā kho pana te āyasmanto appasaddavinītā appasaddassa vaṇṇavādino. Appeva nāma appasaddaṃ parisaṃ viditvā upasaṅkamitabbaṃ maññeyyā”ti.

Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena te aññatitthiyā paribbājakā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ te aññatitthiyā paribbājakā etadavocuṃ– “vadehi, gahapati, kiṃdiṭṭhiko samaṇo gotamo”ti? “Na kho ahaṃ, bhante, bhagavato sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāmī”ti.

“Iti kira tvaṃ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṃdiṭṭhikā bhikkhū”ti? “Bhikkhūnampi kho ahaṃ, bhante, na sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāmī”ti.

“Iti kira tvaṃ, gahapati, na samaṇassa gotamassa sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi napi bhikkhūnaṃ sabbaṃ diṭṭhiṃ jānāsi; vadehi, gahapati, kiṃdiṭṭhikosi tuvan”ti? “Etaṃ kho, bhante, amhehi na dukkaraṃ byākātuṃ yaṃdiṭṭhikā mayaṃ. Iṅgha tāva āyasmanto yathāsakāni diṭṭhigatāni byākarontu, pacchāpetaṃ amhehi na dukkaraṃ bhavissati byākātuṃ yaṃdiṭṭhikā mayan”ti.

Evaṃ vutte aññataro paribbājako anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca– “sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca– “asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī”ti.

Aññataropi kho paribbājako anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca– “antavā loko…pe… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī”ti.

Evaṃ vutte anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake etadavoca– “yvāyaṃ, bhante, āyasmā evamāha– ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī’ti imassa ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

“Yopāyaṃ bhante, āyasmā evamāha– ‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato.

“Yopāyaṃ, bhante, āyasmā evamāha– ‘antavā loko …pe… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, gahapatī’ti, imassāpi ayamāyasmato diṭṭhi attano vā ayonisomanasikārahetu uppannā paratoghosapaccayā vā. Sā kho panesā diṭṭhi bhūtā saṅkhatā cetayitā paṭiccasamuppannā. Yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadeveso āyasmā allīno, tadeveso āyasmā ajjhupagato”ti.

Evaṃ vutte te paribbājakā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ– “byākatāni kho, gahapati, amhehi sabbeheva yathāsakāni diṭṭhigatāni. Vadehi, gahapati, kiṃdiṭṭhikosi tuvan”ti? “Yaṃ kho, bhante, kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. ‘Yaṃ dukkhaṃ taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti– evaṃdiṭṭhiko ahaṃ, bhante”ti.

“Yaṃ kho, gahapati, kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. Yaṃ dukkhaṃ tadeva tvaṃ, gahapati, allīno, tadeva tvaṃ, gahapati, ajjhupagato”ti.

“Yaṃ kho, bhante, kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ cetayitaṃ paṭiccasamuppannaṃ tadaniccaṃ. Yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ. ‘Yaṃ dukkhaṃ taṃ netaṃ mama, nesohamasmi, nameso attā’ti– evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ Tassa ca uttari nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ pajānāmī”ti.

Evaṃ vutte te paribbājakā tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā nisīdiṃsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati te paribbājake tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne viditvā uṭṭhāyāsanā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho anāthapiṇḍiko gahapati yāvatako ahosi tehi aññatitthiyehi paribbājakehi saddhiṃ kathāsallāpo taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. “Sādhu sādhu, gahapati! Evaṃ kho te, gahapati, moghapurisā kālena kālaṃ sahadhammena suniggahitaṃ niggahetabbā”ti.

Atha kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Atha kho bhagavā acirapakkante anāthapiṇḍike gahapatimhi bhikkhū āmantesi– “yopi so, bhikkhave, bhikkhu vassasatupasampanno [var] imasmiṃ dhammavinaye, sopi evamevaṃ aññatitthiye paribbājake sahadhammena suniggahitaṃ niggaṇheyya yathā taṃ anāthapiṇḍikena gahapatinā niggahitā”ti.


View TEI-XML Source

This file is part of the Bieyi za ahan (T.100) project at the Dharma Drum Buddhist College.
TEI-XML   Source files coded with TEI.