HOME SEARCH CLUSTER PAGE prev
next TWO COLUMN VIEW

bza199 -- 善能分別客舊諸人

Text-cluster:
別譯雜阿含: bza199 雜阿含: za0965 AN: AN,V,193 (Uttiya)

bza199

如是我聞:一時佛住王舍城


時有梵志,厥名優陟,來詣佛所,問訊佛已,在一面坐,即問佛言:

「瞿曇!一切世界為有邊耶,為無邊耶?」

佛告優陟:

「如斯等問,吾初不答。」

優陟言:

「瞿曇!我問世界有邊無邊,悉不見答。若然者,汝常說法,解釋問難,為何所答?」

* 言:

「優陟!吾於諸法悉善知已,為聲聞弟子分別正道,蠲除眾苦,盡其邊際。」

優陟言:

「瞿曇!汝於諸法悉善知已,為聲聞弟子說 * 於正道,蠲除眾苦,盡其邊際。若如是者,汝所得道,為一切人盡行是道,為有多少而行斯道?」

爾時如來默然不答。第二、第三亦如是問,如來默然,悉不加報。爾時阿難執扇侍佛,以扇扇佛,聞彼優陟所諮已,即語之言:

「汝後所問與前無異,是以世尊默 * 然不答汝。我且為汝說一方喻。譬如邊守有城,牆壁牢實,欄楯窓牖,悉皆堅固。街、巷、里、陌、官府、市肆,周障布置,不相干錯。而此城中唯有一門。時守門人聰明智慧,有大念力,善能分別客舊諸人,識者聽入,不識則遮。時城中人欲有出者,不知出要,周匝遍觀,更無孔穴,唯此一門乃從求出。而此守門智慧之人雖不具知城中種類,然知其中將出城者,皆由此門。如是──優陟!──如來亦爾,雖不具悉思惟分別,然知出入,皆由此門。如來亦然,知過去苦,現在、未來苦之邊際,皆由斯道,得盡於苦。」


優陟梵志聞 * 佛所說,歡喜而去。


View TEI-XML Source

tn0099-0965

如是我聞:一時佛住王舍城 迦蘭陀竹園


時有外道出家名曰鬱低迦,來詣佛所,與世尊面相問訊慰勞已,退坐一面,白佛言:

「瞿曇!云何,瞿曇!世有邊耶?」

佛告鬱低迦:

「此是無記。」

鬱低迦白佛:

「云何,瞿曇!世無邊耶?有邊無邊耶?非有邊非無邊耶?」

佛告鬱低迦:

「此是無記。」

鬱低迦白佛:

「云何,瞿曇!世有邊耶?答言: 『無記。』 世無邊耶?世有邊無邊耶?世非有邊非無邊耶?答言: 『無記。』 瞿曇!於何等法而可記說?」

佛告鬱低迦:

「知者,智者,我為諸弟子而記說道,令正盡苦,究竟苦邊!」

鬱低迦白佛:

「云何,瞿曇!為諸弟子說道,令正盡苦,究竟苦邊?為一切世間從此道出,為少分耶?」

爾時世尊默然不答。第二、第三問,佛亦第二、第三默然不答。 爾時尊者阿難住於佛後,執扇扇佛。尊者阿難語鬱低迦外道出家:

「汝初已問此義,今復以異說而問,是故,世尊不為記說。鬱低迦!今當為汝說譬,夫智者因譬得解。」

「譬如國王,有邊境城,四周堅固,巷陌平正,唯有一門。立守門者聰明黠慧,善能籌量,外有人來,應入者聽入,不應入者不聽。周匝遶城,求第二門,都不可得,都無貓狸出入之處,況第二門?彼守門者都不覺悟入者、出者,然彼士夫知一切人唯從此門若出若入,更無餘處。如是,世尊雖不用心覺悟眾生,一切世間從此道出,及以少分,然知眾生正盡苦,究竟苦邊者,一切皆悉眾此道出。」


時鬱低迦外道出家聞佛所說,歡喜隨喜,從座起而去。


View TEI-XML Source

Uttiyasuttaṃ

From the VRI Chaṭṭa Saṅgāyana edition. PTS: AN, V, 193. This is part of the text-cluster of BZA (T.100) sutra 199.

Atha kho uttiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uttiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca–

“kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti? “Abyākataṃ kho etaṃ, uttiya, mayā– ‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña”n’ti. “Kiṃ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan”ti? “Etampi kho, uttiya, abyākataṃ mayā– ‘asassato loko, idameva saccaṃ moghamañña”n’ti.

“Kiṃ nu kho, bho gotama, antavā loko…pe… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan”ti? “Etampi kho, uttiya, abyākataṃ mayā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña”n’ti. “‘Kiṃ nu kho, bho gotama, sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno ‘abyākataṃ kho etaṃ, uttiya, mayā– sassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. “‘Kiṃ pana, bho gotama, asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti, iti puṭṭho samāno– ‘etampi kho, uttiya, abyākataṃ mayā asassato loko, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi.

“‘Kiṃ nu kho, bho gotama, antavā loko…pe… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññanti, iti puṭṭho samāno ‘etampi kho, uttiya, abyākataṃ mayā– ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamaññan’ti vadesi. Atha kiñcarahi bhotā gotamena byākatan”ti?

“Abhiññāya kho ahaṃ, uttiya, sāvakānaṃ dhammaṃ desemi sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā”ti.

“Yaṃ panetaṃ bhavaṃ gotamo abhiññāya sāvakānaṃ dhammaṃ desesi sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, sabbo vā [var] tena loko nīyati [var] upaḍḍho vā tibhāgo vā”ti [var] ? Evaṃ vutte bhagavā tuṇhī ahosi.

Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi– “mā hevaṃ kho uttiyo paribbājako pāpakaṃ diṭṭhigataṃ paṭilabhi– ‘sabbasāmukkaṃsikaṃ vata me samaṇo gotamo pañhaṃ puṭṭho saṃsādeti, no vissajjeti, na nūna visahatī’ti. Tadassa uttiyassa paribbājakassa dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyā”ti.

Atha kho āyasmā ānando uttiyaṃ paribbājakaṃ etadavoca– “tenahāvuso uttiya, upamaṃ te karissāmi. Upamāya midhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṃ ājānanti. Seyyathāpi, āvuso uttiya, rañño paccantimaṃ nagaraṃ daḷhuddhāpaṃ [var] daḷhapākāratoraṇaṃ ekadvāraṃ. Tatrassa dovāriko paṇḍito byatto medhāvī aññātānaṃ nivāretā ñātānaṃ pavesetā. So tassa nagarassa samantā anupariyāyapathaṃ anukkamati. Anupariyāyapathaṃ anukkamamāno na passeyya pākārasandhiṃ vā pākāravivaraṃ vā, antamaso biḷāranikkhamanamattampi. No ca khvassa evaṃ ñāṇaṃ hoti– ‘ettakā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā’ti. Atha khvassa evamettha hoti– ‘ye kho keci oḷārikā pāṇā imaṃ nagaraṃ pavisanti vā nikkhamanti vā, sabbe te iminā dvārena pavisanti vā nikkhamanti vā’ti.

“Evamevaṃ kho, āvuso uttiya, na tathāgatassa evaṃ ussukkaṃ hoti– ‘sabbo vā tena loko nīyati, upaḍḍho vā, tibhāgo vā’ti. Atha kho evamettha tathāgatassa hoti– ‘ye kho keci lokamhā nīyiṃsu vā nīyanti vā nīyissanti vā, sabbe te pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe, catūsu satipaṭṭhānesu suppatiṭṭhitacittā, satta bojjhaṅge yathābhūtaṃ bhāvetvā. Evamete [var] lokamhā nīyiṃsu vā nīyanti vā nīyissanti vā’ti. Yadeva kho tvaṃ [var] , āvuso uttiya, bhagavantaṃ pañhaṃ [var] apucchi tadevetaṃ pañhaṃ bhagavantaṃ aññena pariyāyena apucchi. Tasmā te taṃ bhagavā na byākāsī”ti.


View TEI-XML Source

This file is part of the Bieyi za ahan (T.100) project at the Dharma Drum Buddhist College.
TEI-XML   Source files coded with TEI.